bodily-co-activities
DPR search for "kāyasaṅkh"
kāyasaṅkhāraṃ (45) kāyasaṅkhārena (1)
kāyasaṅkhāranirodho (3) kāyasaṅkhārehi (1)
kāyasaṅkhārā (7) kāyasaṅkhāro (19)
kāyasaṅkhārāti (1) patthanaganthanābhisaṅkhārakāyasaṅkhāraṇaṃ (1)
kāyasaṅkhārānaṃ (2) passaddhakāyasaṅkhāro (13)
kāyasaṅkhāre (3)
DN
DN 18 gradual passaddhi pacifications lead through 4 jhanas as in SN 36.11
AN 10, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 2. nāthavaggo, 10. dutiyāriyāvāsasuttaṃ AN 10.20, para. 2 ⇒
( follow the word ‘passaddhi’ ( ) - the gradual cessation of them is the 4 jhanas in the 6 passadhis of
SN 36.11)
|
|
Next, take someone whose coarse physical, verbal, and mental processes have not been pacified. |
Puna caparaṃ, bho, idhekaccassa oḷārikā kāyasaṅkhārā appaṭippassaddhā honti, oḷārikā vacīsaṅkhārā appaṭippassaddhā honti, oḷārikā cittasaṅkhārā appaṭippassaddhā honti. |
After some time they hear the teaching of the noble ones, properly attend to how it applies to them, and practice accordingly. |
So aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti, yoniso manasi karoti, dhammānudhammaṃ paṭipajjati. |
Their coarse physical, verbal, and mental processes are pacified. |
Tassa ariyadhammassavanaṃ āgamma yonisomanasikāraṃ dhammānudhammappaṭipattiṃ oḷārikā kāyasaṅkhārā paṭippassambhanti, oḷārikā vacīsaṅkhārā paṭippassambhanti, oḷārikā cittasaṅkhārā paṭippassambhanti. |
That gives rise to pleasure, and more than pleasure, happiness, |
Tassa oḷārikānaṃ kāyasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ vacīsaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ cittasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaṃ, sukhā bhiyyo somanassaṃ. |
like the joy that’s born from gladness. |
Seyyathāpi, bho, pamudā pāmojjaṃ jāyetha; |
|
evameva kho bho oḷārikānaṃ kāyasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ vacīsaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ cittasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaṃ, sukhā bhiyyo somanassaṃ. |
This is the second opportunity for achieving happiness. |
Ayaṃ kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya. |
|
|
DN 22 STED 16aps breath meditation 1st tetrad to pacify bodily sankhara
DN 22 lists only 1st tetrad of 16🌬️😤 pacifying bodily sankhara
DN 33
DN 3, 10. saṅgītisuttaṃ, dasakaṃ DN 33.13, para. 15 ⇒
348. “dasa ariyavāsā. idhāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.
DN 33
DN 3, 10. saṅgītisuttaṃ, dasakaṃ DN 33.13, para. 23 ⇒
“kathañcāvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti ? idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. evaṃ kho, āvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.
DN 34
DN 3, 11. dasuttarasuttaṃ, dasa dhammā DN 34.11, para. 17 ⇒
(cha) “katame dasa dhammā duppaṭivijjhā? dasa ariyavāsā — idhāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.
DN 34
DN 3, 11. dasuttarasuttaṃ, dasa dhammā DN 34.11, para. 25 ⇒
“kathañcāvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. evaṃ kho, āvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.
MN
MN 9
MN 1, 1. mūlapariyāyavaggo, 9. sammādiṭṭhisuttaṃ MN 9.1, para. 34 ⇒
1.2. “sādhāvuso”ti kho . pe . apucchuṃ — siyā panāvuso . pe . “siyā, āvuso. yato kho, āvuso, ariyasāvako saṅkhāre ca pajānāti, saṅkhārasamudayañca pajānāti, saṅkhāranirodhañca pajānāti, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti — ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṃ saddhammaṃ. katame panāvuso, saṅkhārā, katamo saṅkhārasamudayo, katamo saṅkhāranirodho, katamā saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā? tayome, āvuso, saṅkhārā — kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro. avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi . pe . sammāsamādhi.
MN 10
MN 1, 1. mūlapariyāyavaggo, 10. mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ, kāyānupassanā ānāpānapabbaṃ MN 10.3, para. 1 ⇒
1.7. “kathañca, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati? idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati, pallaṅkaṃ ābhujitvā, ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya, parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. so satova assasati, satova passasati. dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti, ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati.
MN 10
MN 1, 1. mūlapariyāyavaggo, 10. mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ, kāyānupassanā ānāpānapabbaṃ MN 10.3, para. 2 ⇒
“seyyathāpi, bhikkhave, dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsī vā dīghaṃ vā añchanto ‘dīghaṃ añchāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā añchanto ‘rassaṃ añchāmī’ti pajānāti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati. iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. ‘atthi kāyo’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. evampi kho, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.
MN 43
MN 1, 5. cūḷayamakavaggo, 3. mahāvedallasuttaṃ MN 43.1, para. 58 ⇒
“yvāyaṃ, āvuso, mato kālaṅkato tassa kāyasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, vacīsaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, cittasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, āyu parikkhīṇo, usmā vūpasantā, indriyāni paribhinnāni. yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno tassapi kāyasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, vacīsaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, cittasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, āyu na parikkhīṇo, usmā avūpasantā, indriyāni vippasannāni. yvāyaṃ, āvuso, mato kālaṅkato, yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno — idaṃ nesaṃ nānākaraṇan”ti.
MN 44
MN 1, 5. cūḷayamakavaggo, 4. cūḷavedallasuttaṃ MN 44.1, para. 19 ⇒
“tayome, āvuso visākha, saṅkhārā — kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro”ti.
MN 44
MN 1, 5. cūḷayamakavaggo, 4. cūḷavedallasuttaṃ MN 44.1, para. 20 ⇒
“katamo panāyye, kāyasaṅkhāro, katamo vacīsaṅkhāro, katamo cittasaṅkhāro”ti?
MN 44
MN 1, 5. cūḷayamakavaggo, 4. cūḷavedallasuttaṃ MN 44.1, para. 21 ⇒
“assāsapassāsā kho, āvuso visākha, kāyasaṅkhāro, vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti.
MN 44
MN 1, 5. cūḷayamakavaggo, 4. cūḷavedallasuttaṃ MN 44.1, para. 22 ⇒
“kasmā panāyye, assāsapassāsā kāyasaṅkhāro, kasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, kasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti?
MN 44
MN 1, 5. cūḷayamakavaggo, 4. cūḷavedallasuttaṃ MN 44.1, para. 23 ⇒
“assāsapassāsā kho, āvuso visākha, kāyikā ete dhammā kāyappaṭibaddhā, tasmā assāsapassāsā kāyasaṅkhāro. pubbe kho, āvuso visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro. saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittappaṭibaddhā, tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti.
MN 44
MN 1, 5. cūḷayamakavaggo, 4. cūḷavedallasuttaṃ MN 44.1, para. 26 ⇒
“saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantass panāyye, bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṃ nirujjhanti — yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti? “saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno paṭhamaṃ nirujjhati vacīsaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro”ti.
MN 44
MN 1, 5. cūḷayamakavaggo, 4. cūḷavedallasuttaṃ MN 44.1, para. 29 ⇒
“saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa panāyye, bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṃ uppajjanti — yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti? “saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno paṭhamaṃ uppajjati cittasaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato vacīsaṅkhāro”ti.
MN 57
MN 2, 1. gahapativaggo, 7. kukkuravatikasuttaṃ MN 57.1, para. 7 ⇒
“katamañca, puṇṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ? idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. tamenaṃ sabyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhā phassā phusanti. so sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṃ vedanaṃ vedeti ekantadukkhaṃ, seyyathāpi sattā nerayikā . iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṃ karoti tena upapajjati, upapannamenaṃ phassā phusanti. evaṃpāhaṃ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. idaṃ vuccati, puṇṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ.
MN 57
MN 2, 1. gahapativaggo, 7. kukkuravatikasuttaṃ MN 57.1, para. 8 ⇒
“katamañca, puṇṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ? idha, puṇṇa, ekacco abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. tamenaṃ abyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ abyābajjhā phassā phusanti. so abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṃ vedanaṃ vedeti ekantasukhaṃ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṃ karoti tena upapajjati, upapannamenaṃ phassā phusanti. evaṃpāhaṃ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. idaṃ vuccati, puṇṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ.
MN 57
MN 2, 1. gahapativaggo, 7. kukkuravatikasuttaṃ MN 57.1, para. 9 ⇒
“katamañca, puṇṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ? idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhiṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapajjati. tamenaṃ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. so sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṃ vedeti vokiṇṇasukhadukkhaṃ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṃ karoti tena upapajjati. upapannamenaṃ phassā phusanti. evaṃpāhaṃ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. idaṃ vuccati, puṇṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ.
MN 62
MN 2, 2. bhikkhuvaggo, 2. mahārāhulovādasuttaṃ MN 62.1, para. 14 ⇒
“dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti. ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati; ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati.
MN 118
MN 3, 2. anupadavaggo, 8. ānāpānassatisuttaṃ MN 118.1, para. 8 ⇒
“dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati.
MN 118
MN 3, 2. anupadavaggo, 8. ānāpānassatisuttaṃ MN 118.1, para. 12 ⇒
149. “kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati; kāye kāyānupassī, bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. kāyesu kāyaññatarāhaṃ, bhikkhave, evaṃ vadāmi yadidaṃ — assāsapassāsā. tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
MN 119
MN 3, 2. anupadavaggo, 9. kāyagatāsatisuttaṃ MN 119.1, para. 2 ⇒
154. “kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, kāyagatāsati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. so satova assasati satova passasati; dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati. tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti . tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. evaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
SN
SN 12.2
SN 2, 1. nidānasaṃyuttaṃ, 1. buddhavaggo, 2. vibhaṅgasuttaṃ SN 12.2, para. 13 ⇒
“katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? tayome, bhikkhave, saṅkhārā — kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro. ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā.
SN 12.25
SN 2, 1. nidānasaṃyuttaṃ, 3. dasabalavaggo, 5. bhūmijasuttaṃ SN 12.25, para. 11 ⇒
“sāmaṃ vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. pare vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. sampajāno vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. asampajāno vā taṃ, ānanda, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
SN 12.27
SN 2, 1. nidānasaṃyuttaṃ, 3. dasabalavaggo, 7. paccayasuttaṃ SN 12.27, para. 4 ⇒
“katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? tayome, bhikkhave, saṅkhārā — kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro. ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā. avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo; avijjānirodhā saṅkhāranirodho. ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā. seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi . pe . sammāsamādhi.
SN 12.28
SN 2, 1. nidānasaṃyuttaṃ, 3. dasabalavaggo, 8. bhikkhusuttaṃ SN 12.28, para. 4 ⇒
“katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? tayome, bhikkhave, saṅkhārā — kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro. ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā. avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo; avijjānirodhā saṅkhāranirodho. ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā. seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi . pe . sammāsamādhi.
SN 12.33
SN 2, 1. nidānasaṃyuttaṃ, 4. kaḷārakhattiyavaggo, 3. ñāṇavatthusuttaṃ SN 12.33, para. 9 ⇒
“katamā ca, bhikkhave, jāti . pe . katamo ca, bhikkhave, bhavo. katamañca, bhikkhave, upādānaṃ. katamā ca, bhikkhave taṇhā. katamā ca, bhikkhave, vedanā. katamo ca, bhikkhave, phasso. katamañca, bhikkhave, saḷāyatanaṃ. katamañca, bhikkhave, nāmarūpaṃ . katamañca, bhikkhave, viññāṇaṃ. katame ca, bhikkhave, saṅkhārā? tayome, bhikkhave, saṅkhārā — kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāroti. ime vuccanti, bhikkhave, saṅkhārā.
SN 22.88
SN 3, 1. khandhasaṃyuttaṃ, 9. theravaggo, 6. assajisuttaṃ SN 22.88, para. 3 ⇒
“na me, bhante, khamanīyaṃ . pe . abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo”ti. “kacci te, assaji, na kiñci kukkuccaṃ na koci vippaṭisāro”ti? “taggha me, bhante, anappakaṃ kukkuccaṃ anappako vippaṭisāro”ti. “kacci pana taṃ, assaji, attā sīlato na upavadatī”ti? “na kho maṃ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. “no ce kira taṃ, assaji, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṃ ko ca vippaṭisāro”ti? “pubbe khvāhaṃ, bhante, gelaññe passambhetvā passambhetvā kāyasaṅkhāre viharāmi, sohaṃ samādhiṃ nappaṭilabhāmi. tassa mayhaṃ, bhante, taṃ samādhiṃ appaṭilabhato evaṃ hoti — ‘no cassāhaṃ parihāyāmī’”ti. “ye te, assaji, samaṇabrāhmaṇā samādhisārakā samādhisāmaññā tesaṃ taṃ samādhiṃ appaṭilabhataṃ evaṃ hoti — ‘no cassu mayaṃ parihāyāmā’”ti.
SN 41.6
SN 4, 7. cittasaṃyuttaṃ, 6. dutiyakāmabhūsuttaṃ SN 41.6, para. 1 ⇒
348. ekaṃ samayaṃ āyasmā kāmabhū macchikāsaṇḍe viharati ambāṭakavane. atha kho citto gahapati yenāyasmā kāmabhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṃ kāmabhuṃ etadavoca — “kati nu kho, bhante, saṅkhārā”ti? “tayo kho, gahapati, saṅkhārā — kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro”ti. “sādhu, bhante”ti kho citto gahapati āyasmato kāmabhussa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ kāmabhuṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi — “katamo pana, bhante, kāyasaṅkhāro, katamo vacīsaṅkhāro, katamo cittasaṅkhāro”ti? “assāsapassāsā kho, gahapati, kāyasaṅkhāro, vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti.
SN 41.6
SN 4, 7. cittasaṃyuttaṃ, 6. dutiyakāmabhūsuttaṃ SN 41.6, para. 2 ⇒
“sādhu, bhante”ti kho citto gahapati . pe . uttariṃ pañhaṃ apucchi — “kasmā pana, bhante, assāsapassāsā kāyasaṅkhāro, kasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, kasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti? “assāsapassāsā kho, gahapati, kāyikā. ete dhammā kāyappaṭibaddhā, tasmā assāsapassāsā kāyasaṅkhāro. pubbe kho, gahapati, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro. saññā ca vedanā ca cetasikā. ete dhammā cittappaṭibaddhā, tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti.
SN 41.6
SN 4, 7. cittasaṃyuttaṃ, 6. dutiyakāmabhūsuttaṃ SN 41.6, para. 4 ⇒
sādhu . pe . uttariṃ pañhaṃ apucchi — “saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa pana, bhante, bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṃ nirujjhanti, yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti? “saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa kho, gahapati, bhikkhuno vacīsaṅkhāro paṭhamaṃ nirujjhati, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro”ti.
SN 41.6
SN 4, 7. cittasaṃyuttaṃ, 6. dutiyakāmabhūsuttaṃ SN 41.6, para. 5 ⇒
sādhu . pe . uttariṃ pañhaṃ apucchi — “yvāyaṃ, bhante, mato kālaṅkato, yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno, imesaṃ kiṃ nānākaraṇan”ti? “yvāyaṃ gahapati, mato kālaṅkato tassa kāyasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, vacīsaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, cittasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, āyu parikkhīṇo, usmā vūpasantā, indriyāni viparibhinnāni. yo ca khvāyaṃ, gahapati, bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno, tassapi kāyasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, vacīsaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, cittasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, āyu aparikkhīṇo, usmā avūpasantā, indriyāni vippasannāni. yvāyaṃ, gahapati, mato kālaṅkato, yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno, idaṃ nesaṃ nānākaraṇan”ti.
SN 41.6
SN 4, 7. cittasaṃyuttaṃ, 6. dutiyakāmabhūsuttaṃ SN 41.6, para. 7 ⇒
sādhu, bhante . pe . uttariṃ pañhaṃ apucchi — “saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa pana, bhante, bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṃ uppajjanti, yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti? “saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa, gahapati, bhikkhuno cittasaṅkhāro paṭhamaṃ uppajjati, tato kāyasaṅkhāro, tato vacīsaṅkhāro”ti.
SN 54.1
SN 5, 10. ānāpānasaṃyuttaṃ, 1. ekadhammavaggo, 1. ekadhammasuttaṃ SN 54.1, para. 1 ⇒
977. sāvatthinidānaṃ . tatra kho . pe . etadavoca — “ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. katamo ekadhammo? ānāpānassati . kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. so satova assasati, satova passasati. dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītippaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘samādahaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā”ti. paṭhamaṃ.
SN 54.10
SN 5, 10. ānāpānasaṃyuttaṃ, 1. ekadhammavaggo, 10. kimilasuttaṃ SN 54.10, para. 5 ⇒
“yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati — kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. taṃ kissa hetu? kāyaññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi yadidaṃ — assāsapassāsaṃ. tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
SN 54.13
SN 5, 10. ānāpānasaṃyuttaṃ, 2. dutiyavaggo, 3. paṭhamāanandasuttaṃ SN 54.13, para. 4 ⇒
“kathaṃ bhāvito, ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. so satova assasati, satova passasati. dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti . pe . ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati”. “yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā . pe . ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati — kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. taṃ kissa hetu? kāyaññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ — assāsapassāsaṃ . tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ”.
SN 54.16
SN 5, 10. ānāpānasaṃyuttaṃ, 2. dutiyavaggo, 6. dutiyabhikkhusuttaṃ SN 54.16, para. 4 ⇒
“yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti . pe . sabbakāyappaṭisaṃvedī . pe . ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati — kāye kāyānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. taṃ kissa hetu? kāyaññatarāhaṃ, bhikkhave, etaṃ vadāmi, yadidaṃ — assāsapassāsaṃ. tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
AN
AN 3.23
AN 3, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. puggalavaggo, 3. saṅkhārasuttaṃ AN 3.23, para. 1 ⇒
23. “tayome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. katame tayo? idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. tamenaṃ sabyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhā phassā phusanti. so sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṃ vedanaṃ vedayati ekantadukkhaṃ, seyyathāpi sattā nerayikā.
AN 3.23
AN 3, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. puggalavaggo, 3. saṅkhārasuttaṃ AN 3.23, para. 2 ⇒
“idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. tamenaṃ abyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ abyābajjhā phassā phusanti. so abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṃ vedanaṃ vedayati ekantasukhaṃ, seyyathāpi devā subhakiṇhā.
AN 3.23
AN 3, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. puggalavaggo, 3. saṅkhārasuttaṃ AN 3.23, para. 3 ⇒
“idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapajjati. tamenaṃ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. so sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṃ vedayati vokiṇṇasukhadukkhaṃ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmin”ti. tatiyaṃ.
AN 4.38
AN 4, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 4. cakkavaggo, 8. patilīnasuttaṃ AN 4.38, para. 1 ⇒
38. “panuṇṇapaccekasacco, bhikkhave, bhikkhu ‘samavayasaṭṭhesano passaddhakāyasaṅkhāro patilīno’ti vuccati. kathañca, bhikkhave, bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti? idha, bhikkhave, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni, seyyathidaṃ — sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā; sabbāni tāni nuṇṇāni honti panuṇṇāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti.
AN 4.38
AN 4, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 4. cakkavaggo, 8. patilīnasuttaṃ AN 4.38, para. 3 ⇒
“kathañca, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.
AN 4.38
AN 4, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 4. cakkavaggo, 8. patilīnasuttaṃ AN 4.38, para. 4 ⇒
“kathañca, bhikkhave, bhikkhu patilīno hoti? idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu patilīno hoti. panuṇṇapaccekasacco, bhikkhave, bhikkhu ‘samavayasaṭṭhesano passaddhakāyasaṅkhāro patilīno’ti vuccatī”ti.
AN 4.171
AN 4, 4. catutthapaṇṇāsakaṃ, (18) 3. sañcetaniyavaggo, 1. cetanāsuttaṃ AN 4.171, para. 2 ⇒
“sāmaṃ vā taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. pare vāssa taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. sampajāno vā taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. asampajāno vā taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.
AN 4.233
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 2. vitthārasuttaṃ AN 4.233, para. 2 ⇒
“katamañca, bhikkhave, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. tamenaṃ sabyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhā phassā phusanti. so sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṃ vedanaṃ vediyati ekantadukkhaṃ, seyyathāpi sattā nerayikā. idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ.
AN 4.233
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 2. vitthārasuttaṃ AN 4.233, para. 3 ⇒
“katamañca, bhikkhave, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. tamenaṃ abyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ abyābajjhā phassā phusanti. so abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṃ vedanaṃ vediyati ekantasukhaṃ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ.
AN 4.233
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 2. vitthārasuttaṃ AN 4.233, para. 4 ⇒
“katamañca, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapajjati. tamenaṃ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. so sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṃ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaṃ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ.
AN 4.234
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 3. soṇakāyanasuttaṃ AN 4.234, para. 4 ⇒
“katamañca, brāhmaṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ? idha, brāhmaṇa, ekacco sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. tamenaṃ sabyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhā phassā phusanti. so sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṃ vedanaṃ vediyati ekantadukkhaṃ, seyyathāpi sattā nerayikā. idaṃ vuccati, brāhmaṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ.
AN 4.234
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 3. soṇakāyanasuttaṃ AN 4.234, para. 5 ⇒
“katamañca, brāhmaṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ? idha, brāhmaṇa, ekacco abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. tamenaṃ abyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ abyābajjhā phassā phusanti. so abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṃ vedanaṃ vediyati ekantasukhaṃ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. idaṃ vuccati, brāhmaṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ.
AN 4.234
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 3. soṇakāyanasuttaṃ AN 4.234, para. 6 ⇒
“katamañca, brāhmaṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ? idha, brāhmaṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapajjati. tamenaṃ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. so sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṃ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaṃ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. idaṃ vuccati, brāhmaṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ.
AN 4.235
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 4. paṭhamasikkhāpadasuttaṃ AN 4.235, para. 3 ⇒
“katamañca, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti . pe . idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ.
AN 4.236
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 5. dutiyasikkhāpadasuttaṃ AN 4.236, para. 4 ⇒
“katamañca, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti . pe . idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ.
AN 4.237
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 6. ariyamaggasuttaṃ AN 4.237, para. 2 ⇒
“katamañca, bhikkhave, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti . pe . idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ.
AN 4.237
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 6. ariyamaggasuttaṃ AN 4.237, para. 3 ⇒
“katamañca, bhikkhave, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti . pe . idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ.
AN 4.237
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 6. ariyamaggasuttaṃ AN 4.237, para. 4 ⇒
“katamañca, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti . pe . idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ.
AN 4.238
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 7. bojjhaṅgasuttaṃ AN 4.238, para. 1 ⇒
238. “cattārimāni, bhikkhave, kammāni . pe . kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ . pe . idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti . pe . idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ.
AN 4.238
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 7. bojjhaṅgasuttaṃ AN 4.238, para. 2 ⇒
“katamañca, bhikkhave, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti . pe . idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ.
AN 4.238
AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (24) 4. kammavaggo, 7. bojjhaṅgasuttaṃ AN 4.238, para. 3 ⇒
“katamañca, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti . pe . idaṃ vuccati, bhikkhave, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ.
AN 10.19
AN 10, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 2. nāthavaggo, 9. paṭhamāriyāvāsasuttaṃ AN 10.19, para. 1 ⇒
19. “dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. katame dasa? idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño. ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā”ti. navamaṃ.
AN 10.20
AN 10, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 2. nāthavaggo, 10. dutiyāriyāvāsasuttaṃ AN 10.20, para. 2 ⇒
“dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. katame dasa? idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.
AN 10.20
AN 10, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 2. nāthavaggo, 10. dutiyāriyāvāsasuttaṃ AN 10.20, para. 10 ⇒
“kathañca, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.
AN 10.60 just mentioned as part of STED 16aps
AN 10.60 just mentioned as part of STED 16🌬️😤
AN 10, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, (6) 1. sacittavaggo, 10. girimānandasuttaṃ AN 10.60, para. 13 ⇒
KN
KN Nidd I, 1. kāmasuttaniddeso, para. 109 ⇒
so ukkhittapaligho saṃkiṇṇaparikkho abbuḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramapattippatto. so nevācinati nāpacinati, apacinitvā ṭhito. neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito. neva saṃsibbati na ussineti, visinitvā ṭhito. neva vidhūpeti na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito. asekkhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. asekkhena samādhikkhandhena. asekkhena paññākkhandhena. asekkhena vimuttikkhandhena. asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgatattā ṭhito. saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito, aparigamanatāya ṭhito, kaṭaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito, mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya. muditāya. upekkhāya pārisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya pārisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, santussitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, upapattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, (bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito,) antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā.
KN Nidd I, 2. guhaṭṭhakasuttaniddeso, para. 156 ⇒
katamaṃ kāyamoneyyaṃ? tividhakāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṅkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ — idaṃ kāyamoneyyaṃ.
KN Nidd I, 13. mahāviyūhasuttaniddeso, para. 206 ⇒
tīṇi moneyyāni — kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ. katamaṃ kāyamoneyyaṃ? tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṅkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ — idaṃ kāyamoneyyaṃ.
KN Nidd I, 16. sāriputtasuttaniddeso, para. 79 ⇒
kathaṃ bhagavā tiṇṇāvīti tādī? bhagavā kāmoghaṃ tiṇṇo, bhavoghaṃ tiṇṇo, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo, avijjoghaṃ tiṇṇo, sabbaṃ saṃsārapathaṃ tiṇṇo uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto. so vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiyo pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. so ukkhittapaḷigho saṃkiṇṇaparikkho abbūḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramapattippatto. so nevācinati, nāpacinati; apacinitvā ṭhito neva pajahati, na upādiyati; pajahitvā ṭhito neva saṃsibbati, na usineti; visinetvā ṭhito neva vidhūpeti, na sandhūpeti; vidhūpetvā ṭhito, asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena samādhikkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena paññākkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena vimuttikkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgatattā ṭhito, saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito, ejaṃ samatikkamitvā ṭhito, kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito, aparigamanatāya ṭhito, kaṭaṃ samādāya ṭhito, muttapaṭisevanatāya ṭhito, mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya pārisuddhiyā ṭhito, muditāya pārisuddhiyā ṭhito, upekkhāya pārisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, atammayatāya pārisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, santusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, upapattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo bhagavā.
KN Nidd II, pārāyanavaggo, pārāyanavagganiddeso, 4. mettagūmāṇavapucchāniddeso, para. 73 ⇒
katamaṃ kāyamoneyyaṃ? tividhānaṃ kāyaduccaritānaṃ pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ. kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ. kāyapariññā kāyamoneyyaṃ. pariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ. kāye chandarāgassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ. kāyasaṅkhāranirodho catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. idaṃ kāyamoneyyaṃ.
KN Nidd II, pārāyanavaggo, pārāyanavagganiddeso, 4. mettagūmāṇavapucchāniddeso, para. 166 ⇒
tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkhoti. tiṇṇoti kāmoghaṃ tiṇṇo, bhavoghaṃ tiṇṇo, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo, avijjoghaṃ tiṇṇo, saṃsārapathaṃ tiṇṇo uttiṇṇo nitthiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto. so vutthavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo, pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho . dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. so ukkhittapaligho saṃkiṇṇaparikkho abbuḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramapattippatto. so neva ācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito. neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito. neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito. neva vidhūpeti na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito. asekkhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. asekkhena samādhikkhandhena . pe . paññākkhandhena. vimuttikkhandhena. vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgatattā ṭhito. saccaṃ sampaṭipādayitvā ṭhito. ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito. aparigamanatāya ṭhito. kathaṃ samādāya ṭhito? vimuttipaṭisevanatāya ṭhito . mettāya pārisuddhiyā ṭhito. karuṇāya . pe . muditāya. upekkhāya pārisuddhiyā ṭhito. accantapārisuddhiyā ṭhito. atammayatāya pārisuddhiyā ṭhito. vimuttattā ṭhito. santussitattā ṭhito. khandhapariyante ṭhito. dhātupariyante ṭhito. āyatanapariyante ṭhito. gatipariyante ṭhito. upapattipariyante ṭhito. paṭisandhipariyante ṭhito. bhavapariyante ṭhito. saṃsārapariyante ṭhito. vaṭṭapariyante ṭhito. antimabhave ṭhito. antime samussaye ṭhito. antimadehadharo arahā.
KN Ps 1.3 see the gloss for step 4, probably the most detailed kaya sankhara defn. in canon
KN Ps 1.3 see the gloss for step 4, probably the most detailed kaya sankhara defn. in canon
KN Paṭis, 1. mahāvaggo, 3. ānāpānassatikathā
KN Paṭis, 1. mahāvaggo, 1. ñāṇakathā, 32. ānantarikasamādhiñāṇaniddeso, para. 4 ⇒
81. dīghaṃ assāsavasena . pe . dīghaṃ passāsavasena. rassaṃ assāsavasena. rassaṃ passāsavasena. sabbakāyapaṭisaṃvedī assāsavasena. sabbakāyapaṭisaṃvedī passāsavasena. passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assāsavasena. passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passāsavasena. pītipaṭisaṃvedī assāsavasena. pītipaṭisaṃvedī passāsavasena. sukhapaṭisaṃvedī assāsavasena. sukhapaṭisaṃvedī passāsavasena. cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī assāsavasena. cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passāsavasena. passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assāsavasena. passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passāsavasena. cittapaṭisaṃvedī assāsavasena. cittapaṭisaṃvedī passāsavasena. abhippamodayaṃ cittaṃ assāsavasena. abhippamodayaṃ cittaṃ passāsavasena. samādahaṃ cittaṃ . pe . vimocayaṃ cittaṃ. aniccānupassī . virāgānupassī. nirodhānupassī. paṭinissaggānupassī assāsavasena. paṭinissaggānupassī passāsavasena cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi. tassa samādhissa vasena uppajjati ñāṇaṃ, tena ñāṇena āsavā khīyanti. iti paṭhamaṃ samatho, pacchā ñāṇaṃ. tena ñāṇena āsavānaṃ khayo hoti. tena vuccati — “avikkhepaparisuddhattā āsavasamucchede paññā ānantarikasamādhimhi ñāṇaṃ”.
KN Paṭis, 1. mahāvaggo, 1. ñāṇakathā, 34. nirodhasamāpattiñāṇaniddeso, para. 6 ⇒
tayo ca saṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyāti katamesaṃ tiṇṇannaṃ saṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā? dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā vacīsaṅkhārā paṭippassaddhā honti. catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā kāyasaṅkhārā paṭippassaddhā honti. saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca cittasaṅkhārā paṭippassaddhā honti. imesaṃ tiṇṇannaṃ saṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā .
KN Paṭis, 2. yuganaddhavaggo, 10. suññakathā, 2. niddeso, para. 3 ⇒
aparepi tayo saṅkhārā — kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro. kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhārena ca cittasaṅkhārena ca suñño. vacīsaṅkhāro kāyasaṅkhārena ca cittasaṅkhārena ca suñño. cittasaṅkhāro kāyasaṅkhārena ca vacīsaṅkhārena ca suñño. ime tayo saṅkhārā.
KN Mil, 2-3. milindapañho, 1. mahāvaggo, 4. anantakāyapañho, para. 5 ⇒
atha kho anantakāyo āyasmantaṃ nāgasenaṃ nissāya gacchanto āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca “bhante nāgasena, yaṃ panetaṃ brūsi ‘nāgaseno’ti, katamo ettha, nāgaseno”ti? thero āha “ko panettha ‘nāgaseno’ti maññasī”ti? “yo so, bhante, abbhantare vāto jīvo pavisati ca nikkhamati ca, so ‘nāgaseno’ti maññāmī”ti. “yadi paneso vāto nikkhamitvā nappaviseyya, pavisitvā na nikkhameyya, jīveyya nu kho so puriso”ti? “na hi bhante”ti . “ye panime saṅkhadhamakā saṅkhaṃ dhamenti, tesaṃ vāto puna pavisatī”ti? “na hi bhante”ti. “ye panime vaṃsadhamakā vaṃsaṃ dhamenti, tesaṃ vāto puna pavisatī”ti? “na hi bhante”ti. “ye panime siṅgadhamakā siṅgaṃ dhamenti, tesaṃ vāto puna pavisatī”ti? “na hi bhante”ti. “atha kissa pana tena na marantī”ti. “nāhaṃ paṭibalo tayā vādinā saddhiṃ sallapituṃ, sādhu, bhante, atthaṃ jappehī”ti. “neso jīvo, assāsapassāsā nāmete kāyasaṅkhārā””ti thero abhidhammakathaṃ kathesi. atha anantakāyo upāsakattaṃ paṭivedesīti.
KN Peṭ, 5. pañcamabhūmi, para. 55 ⇒
tattha alliyanāya ajjhattavāhanaṃ kāmāsavassa lakkhaṇaṃ. patthanaganthanābhisaṅkhārakāyasaṅkhāraṇaṃ bhavāsavassa lakkhaṇaṃ, abhiniveso ca parāmāso ca diṭṭhāsavassa lakkhaṇaṃ. appaṭivedho dhammesu asampajaññā ca avijjāsavassa lakkhaṇaṃ. ime cattāro āsavā cattāri upādānāni. kāmāsavo kāmupādānaṃ, bhavāsavo bhavupādānaṃ, diṭṭhāsavo diṭṭhupādānaṃ, avijjāsavo attavādupādānaṃ, imehi catūhi upādānehi pañcakkhandhā. tattha avijjāsavo citte pahātabbo, so citte cittānupassissa pahīyati. diṭṭhāsavo dhammesu pahātabbo, so dhammesu dhammānupassissa pahīyati. bhavāsavo āsattiyā pahātabbo, so vedanāsu vedanānupassissa pahīyati. kāmāsavo pañcasu kāmaguṇesu pahātabbo, so kāye kāyānupassissa pahīyati. tattha kāyānupassanā dukkhamariyasaccaṃ bhajati. vedanānupassanā pañcannaṃ indriyānaṃ paccayo sukhindriyassa dukkhindriyassa somanassindriyassa domanassindriyassa upekkhindriyassa, sattakilesopacāro tena samudayaṃ bhajati. citte cittānupassanā nirodhaṃ bhajati. dhammesu dhammānupassanā maggaṃ bhajati. tenassa catūsu ca dassanena tasseva sabbe pahīyanti, yena niddiṭṭhā paṭhamaṃ unnaḷānaṃ pamattānaṃ tesaṃ vaḍḍhanti āsavā. jānato hi passato āsavānaṃ khayo dukkhaṃ samudayo nirodho maggo hi akusalā dhammā. evaṃ pariyesitabbā. yāva tassa akusalassa gati tato paṭipakkhena akusale dhamme pariyesati tesaṃ kilesānaṃ hārena āvaṭṭati. ayaṃ vuccate āvaṭṭo hāro. evaṃ sukkāpi dhammā pariyesitabbā. akusaladhamme āgamissa.
KN Peṭ, 7. hārasampātabhūmi, para. 10 ⇒
tattha rāgadosamohasamabhāgacaritassa puggalassa visesabhāgiyaṃ jhānaṃ hoti, imāni cattāri jhānāni sattasu puggalesu niddisitabbāni. catūsu ca samādhīsu chandasamādhinā paṭhamaṃ jhānaṃ, vīriyasamādhinā dutiyaṃ jhānaṃ, cittasamādhinā tatiyaṃ jhānaṃ, vīmaṃsāsamādhinā catutthaṃ jhānaṃ. appaṇihitena paṭhamaṃ jhānaṃ, suññatāya dutiyaṃ jhānaṃ, animittena tatiyaṃ jhānaṃ, ānāpānassatiyā catutthaṃ jhānaṃ. kāmavitakkabyāpādānañca taṃ taṃ vūpasamena paṭhamaṃ jhānaṃ hoti, vitakkavicārānaṃ vūpasamena dutiyaṃ jhānaṃ, sukhindriyasomanassindriyānaṃ vūpasamena tatiyaṃ jhānaṃ, kāyasaṅkhārānaṃ vūpasamena catutthaṃ jhānañca. cāgādhiṭṭhānena paṭhamaṃ jhānaṃ, saccādhiṭṭhānena dutiyaṃ jhānaṃ, paññādhiṭṭhānena tatiyaṃ jhānaṃ, upasamādhiṭṭhānena catutthaṃ jhānaṃ. imāni cattāri jhānāni saṅkhepaniddesena niddiṭṭhāni, tattha samādhindriyaṃ pāripūriṃ gacchati. anuvattanakāni cattāri, tattha yo paṭhamaṃ jhānaṃ nissāya āsavakkhayaṃ pāpuṇāti, so sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya domanassindriyapaṭipakkhena. yo dutiyaṃ jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, so sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya dukkhindriyapaṭipakkhena. yo tatiyaṃ jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, so sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya somanassindriyapaṭipakkhena. yo catutthaṃ jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, so sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya sukhindriyapaṭipakkhena gato.
KN Peṭ, 7. hārasampātabhūmi, para. 13 ⇒
tattha katamā jhānabhūmi? savitakke savicāre vivekā anugatā paṭhame jhāne jhānabhūmi. avitakke avicāre ajjhattaṃ sampasādanaṃ janitaṃ pītimanugatā dutiye jhāne jhānabhūmi. sukhasātasamohitā sappītikā tatiye jhāne jhānabhūmi. tassa sukhadukkhasahagatā abhinīhārasahagatā catutthe jhāne jhānabhūmi. appamāṇasahagatā sattārammaṇā paṭhame jhāne jhānabhūmi. abhibhūmiāyatanasahagatā rūpasaññīsu dutiye jhāne jhānabhūmi. vimokkhasahagatānaṃ vimokkhesu tatiye jhāne jhānabhūmi. anupassanāsahagatā kāyasaṅkhārā sammā catutthassa jhānassa bhūmi.
KN Peṭ, 7. hārasampātabhūmi, para. 22 ⇒
77. nirodhasamāpattiyā apaṭisaṅkhāya avasesasaññino ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, so nirodhasamāpattito parihāyati. āneñjasaññino asaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasahagatā manasikārā samudācaranti, tañca bhūmiṃ na pajānāti, so tato parihāyati. ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā manasikārā samudācaranti, tañca bhūmiṃ na pajānāti, so tato parihāyati. viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññāsahagatā. vitthārena . pe . yāva paṭhame jhāne kāmasaññāsahagatā kātabbā. sakassa parihāyati, kalaṅkajjhāne kalaṅkaṃ jhāyati, parisamantato jhāyati, bhindanto jhāyati, na sajjhāyati, āyūhanto jhāyati, kiñci ca niparicito jhāyati. atividhāvanto jhāyati, atimaññanto jhāyati, kāyasaṅkhāre appaṭisambhāre jhāyati, pariyuṭṭhānassa nissaraṇaṃ ajānanto jhāyati, nīvaraṇābhibhūto jhāyati, assāpattimanasikaronto jhānassa assādo kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ pahānaṃ jhānassa assādo kāmarāgahetūnaṃ dhammānaṃ udayanti, nirujjhaṅgāni etesaṃ dhammānaṃ jhānāni uparimā sukhupekkhā kāmakammakilesānaṃ pahānaṃ assādo, evaṃ kho puna jhānassa assādo mahāsaṃvāsamappīḷite lokasaṃnivāse asambodhokāsā vigamessamidaṃ jhānappahānā. ayaṃ palirodhamappalirodhalokasannivāse esanidhamidaṃ jhānaṃ anamataggasaṃsārasamāpannānaṃ sattānaṃ saṃsārappahānanā ānisaṃso, yamidaṃ jhānassa assādo kāyassa ajhāniyajhāyino bhavati. ajhāniyajhāniyajhāyīhi aparāmasanto ajhāniyajhāyitaṃ jhāyati, yāni kalaṅkajjhāyino padāni, tāni anudhitāni paṭipakkhe.
KN Peṭ, 7. hārasampātabhūmi, para. 67 ⇒
parikkhāroti bhagavā pañcasatena bhikkhusaṅghena nagaraṃ pavisati rājagahaṃ. tattha manusso puggalo bhagavantaṃ parivisati, tassa pasādo uppanno kusalamūlapubbayogāvacaropi. so aññesañca akkhāti, idaṃ vācaṃ bhāsati lābhā tesaṃ, yesaṃ nivesanaṃ bhagavā pavisati, amhākampi yadi bhaveyya mayampi bhagavato saṃpasādaṃ lacchamhāti. yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā “namo bhagavato namo bhagavato”ti abyāpādamāno ekamante aṭṭhāsi. tadanantare bhagavā imaṃ suttaṃ abhāsittha “manopubbaṅgamā dhammā”ti. sabbaṃ suttaṃ tathā yaṃ paresaṃ bhāsati idaṃ vācākammaṃ. yaṃ añjaliṃ paṇāmeti, idaṃ kāyakammaṃ. yo manopasādo, idaṃ manokammaṃ. tattha yaṃ paresaṃ pakāseti bhāsati vaṇṇaṃ. yesaṃ bhagavā nivesanaṃ gacchatīti. sabbaṃ tassa alobho kusalamūlaṃ. yaṃ bhagavati mettacitto, tassa adoso kusalamūlaṃ . yaṃ añjaliṃ paṇāmeti mānañca niggaṇhāti, tatthassa amoho kusalamūlaṃ pātubhavati. yaṃ uḷārapaññaṃ paṭilabhati, idamassa diṭṭhivipallāsappahānaṃ. yaṃ tathāyeva saṃvaro hoti, idamassa saññāvipallāsappahānaṃ. yaṃ manassa pasādanaṃ, idamassa cittavipallāsappahānanti akusalavipallāsānaṃ vikkhambhanaṃ pahānaṃ paccayo. tīṇi kusalamūlāni yo anāvilacittasaṅkappo, so tassa manasikāroti vuccati. yaṃ kilesehi vikkhambhanaṃ iti vipallāsā ca ārammaṇā sappaccayatāya paccayo kusalamūlāni ca sandissayatāya paccayo, so ca manasikāro hetunā iminā paccayena cittaṃ uppannaṃ. tattha yaṃ sasatthārammaṇaṃ cittaṃ pavattaṃ ayaṃ buddhānussati. yampi bhagavato guṇe manasi karoti, ayamassa dhammānussati. tattha satisampajaññaṃ hetu, ayañca paccayo. vācā paññā hetu vitakkavicārā paccayo. kāyasaṅkhārā kammassa abhisaṅkhāro nāma hetu vā appaccayo sukhavedanīyassa kammassa upacayo hetukā kammassa paccayo.